Marija Khudiakova
100x100 cmArhīva standarta pigmenta tintes druka
Andrejs Strokins
Rīga, Latvija2024
Audio transkripcija zem portreta
Audio transkripcija
Kad tas viss sākās, es nezināju, ko darīt, kur iet, jo tas notika kaut kur citur.
Es sapratu, ka tas ir neloģiski, jo mēs dzīvojam vienā valstī un viss, bet...
Man šeit ir miers, bet kaut kur citur tas [karš] notiek.
Man bija plāni. Es gribēju doties uz Oliškovskas smiltīm, jo mana darba pienākumos ietilpst apmeklēt aizsargājamās teritorijas. Es gribēju izpētīt, uzzināt. Man bija sapnis – apmeklēt visas aizsargājamās teritorijas pēc sugām, jo man dzīvē nepietiktu laika, lai tās visas apmeklētu. Tam bija jānotiek pēc studiju beigšanas, kā jaunas profesionālās dzīves sākumam, jo es nekad nebiju bijusi ārpus sava reģiona.
Esmu bijusi Bilhorodā-Dņistrovskā, Odesā un savā mazajā ciematā. Un tas bija viss. Nekur citur es nekad neesmu bijusi. Un tas ir ļoti skumji, jo man nebija laika apskatīt Harkivu, Doņecku, Luhansku, es neapmeklēju Mariupoli.
Nedēļu pirms pilnīgas invāzijas sākuma man bija jābrauc tur brīvprātīgi, bet es atteicos, jo biju slima. Es nezinu, varbūt tas glāba manu dzīvību. Gāja kāds cits, kurš gribēja...
Diemžēl es to nekad neuzzināšu. Bet es ļoti gribēju, lai viss būtu mierīgi. Es gribēju, lai cilvēki, kas mainīja Ukrainu, kas bija kopā ar mani, turpinātu savu darbu. Es gribēju, lai viņi iznāk un saka, ka tas viss bija joks un ka viņi ir dzīvi, veseli un sveiki.
Bet... tas nenotiks. Nekad vairs.